Venēcija – vai sapņu pilsēta?

Šajā pilsētā atmosfēra ir aizraujoša, ēdiens – lielisks un iegūtās emocijas – nekad nezūdošas. Ir grūti vārdiem aprakstīt pilsētu bez ielām, kuras iedzīvotāji dzīvo gluži tāpat kā senos laikos, vienlaikus baudot arī visus mūsdienu sasniegumus.Pēc šī raksta jūs sapratīsiet, kāpēc ikviens Venēciju dēvē par aizraujošu pilsētu.

Itāļu valodā dēvēta arī par “La Serenissima, pilsēta ik dienas uzņem desmitiem tūkstošu apmeklētāju, tāpēc noteikti nebūsiet vienīgais. Bet pat tiem ceļotājiem, kuri izvairās no visām pārlieku populārām apskates vietām tūristu pūļu dēļ, vismaz vienu dienu ir jānodzīvo kanālu izvagotajā Venēcijā.

Nedaudz no vēstures

Venēcija  ir pilsēta Itālijā, Veneto reģiona un Venēcijas provinces  galvaspilsēta. Venēcijas rašanās vēsturiski saistās ar dramatiskiem notikumiem Romas impērijā  4. gadsimtā, kad tai novājinoties, Apenīnu pussalu  arvien biežāk pārpludināja iekarotāju karapūļi. Venēcijai un lagūnai, kurā tā izvietojusies, UNESCO  1987. gadā piešķīra Pasaules kultūras mantojuma statusu.

Precīzu ziņu par Venēcijas dibināšanu nav, bet daži vēsturnieki uzskata, ka pilsētas veidošanās sākusies ap 568. gadu, kad Itālijā iebruka langobardu ciltis. Bēgot no iekarotājiem, vietējie reģiona iedzīvotāji paglābās Veneto lagūnas salās.

Savukārt citos avotos ir minēts 584. gads, kad Veneto reģions tika pārņemts Ravennas arhibīskapijas kontrolē, tādējādi pakļaujoties Bizantijas  ietekmei. Taču arī Bizantijas pārvaldības loma pakāpeniski mazinājās un venēcieši sāka nostiprināt paši savu pašpārvaldi. 811. gadā tika ievēlēts pirmais Venēcijas dodžs  — Andželo Partesipacio, kas veikli izmantoja formālo Bizantijas pakļautību, lai pretotos pieaugošajam franku spiedienam.

Pirmās Venēcijas apmetnes, sāka veidoties pie Lielā Kanāla ietekas lagūnā, vietā, kuru sauca par Rivo Alto, jeb Rialto. Drīz vien šī vieta kļuva par nākamās Venēcijas hercogistes  administratīvo centru.

Unikālā Venēcija

Šo Itālijas ziemeļaustrumu pilsētu ar 415 km² lielo platību veido apmēram 120 salas, kuras vienu no otras atdala kanāli, bet savieno ap 400 dažāda lieluma tilti, lielākā daļa veidoti no akmens. Pilsēta ir būvēta uz koka balstiem, un zem ūdens līmeņa lagūnā ierīkotas daudzas šahtas. Venēcijā dzīvo ap 120 tūkst. vietējo iedzīvotāju, un katru gadu to apmeklē ap 3 milj. tūristu. Venēcijas daudzās salas, no kurām daļa ir mākslīgas, sadala lielāku un mazāku kanālu tīkls. Relatīvi lielākie ir trīs kanāli — Lielais Kanāls, kas “S” burta veidā šķērso visu pilsētas teritoriju, Džideka kanāls un Sv. Marka kanāls. Tikai 20. gadsimta sākumā, Benito Musolīni,valdīšanas laikā, tika uzbūvēts tilts, kas savieno Venēciju ar cietzemi.

Jāņem vērā, ka Venēcija atklājas pamazām. Atžilbstot pēc pirmo braucienu skaisto skatu saulesdūriena, atsedzas aizvien jaunas nianses, ja vien ir laiks pilsētu baudīt nesteidzoties.

Venēcijas iedzīvotāji runā valodā, kuru dēvē par Veneziano – venēciešu valodu, jo tā nebūt nav tikai itāļu valodas dialekts.  Pilsētā Jūs dzirdēsiet abas šīs valodas, un nebrīnieties, ja ēdienkartēs redzēsiet gan itāļu, gan venēciešu valodu.  Angļu valoda šeit ir ļoti izplatīta, jo Venēcija ir tūrisma pilsēta. Taču pacentieties apgūt dažus vārdus itāliski, pirms dodaties Venēcijas ieliņās – tā Jūs gūsiet lielāku gandarījumu no šajā pilsētā pavadītā laika, turklāt vismaz vienreiz iesaukties: „Bellissimo!” (‘Skaisti!’) – ir katra pilsētas viesa pienākums.

Venēcija ir pasaulē vienīgā tikai gājējiem paredzētā pilsēta, tātad izdibināma un izbaudāma, staigājot kājām. Ieradušies Venēcijā, vismaz dažas naktis pārnakšņojiet nevis kādā no tuvumā esošajām salām vai kontinentālajā daļā, bet gan pašā centrā – tikai tādā veidā piedzīvosiet pilsētas īsto šarmu. Pabaidiet (bet nekādā gadījumā nebarojiet, jo par to jums var tikt uzlikts naudassods) baložus Sv. Marka laukumā. Pabraukājiet ar leģendāro gondolu vai lētāku ūdens transporta variantu – prāmīti (itāļu val. vaporetto).

Noteikti apskatiet Dodžu pili, no kuras pa slaveno Nopūtu tiltiņu nokļūsiet kādreizējā cietumā. Tieši no šejienes izdevās izbēgt Kazanovam. Apjūsmojiet Sv. Marko bazilikas mozaīkas un lagūnas panorāmu no baznīcas torņa. Pa vienu no Venēcijas simboliem – Rialto tiltu – pārcelieties no viena Lielā kanāla krasta uz otru. Pastaigājiet pa Venēcijas geto. Iegādājieties augļus vai zivis Rialto tirdziņā. Obligāti apmeklējiet Murano salu, kurā tiek pūsts stikls, vai Burano – burvīgu daudzkrāsainu rūķīšu lieluma māju salu.

Kad visi galvenie objekti tiks apskatīti, vienkārši nogriezieties no tūristu pūļa, salociet karti un apmaldieties Venēcijas ieliņās. Bez jebkāda mērķa pastaigājiet pa netūristiskām pilsētas daļām, paklejojiet pa šaurām ieliņām, atrodiet klusos skvēros. Kad vēlēsieties atgriezties pilsētas kņadā, pajautājiet garāmgājējiem, kā nokļūt līdz Sv. Marka laukumam vai Rialto tiltam.

Grimstošā pilsēta

Pilsētas dzīvi un tās tālāko pastāvēšanu apdraud virkne problēmu. Viena no nopietnākajām ir tās applūšanas draudi, kuru nopietnību apliecināja katastrofiski plūdi 1966. gadā. Galvenais draudu faktors ir seklā Veneto lagūna, kuras ūdens līmenis spēcīga vēja iespaidā var būtiski paaugstināties. Līdz ar to ūdens pa daudzajiem Venēcijas kanāliem var viegli nonākt jebkurā pilsētas vietā.

Jaunākie mērījumi liecina, ka Venēcija grimst, kaut arī salīdzinoši lēnā tempā – par aptuveni diviem milimetriem gadā ceļas ūdens līmenis Venēcijas lagūnā, līdz ar to pilsēta zem ūdens pazūd ar ātrumu četri milimetri gadā.

Venēcijas grimšanu izraisa plaša mēroga ģeoloģiski procesi, kas zemes masu, uz kuras atrodas pilsēta, stumj uz leju un zem Itālijas Apenīnu kalniem.

 Agrāk vai vēlāk pilsētas un visas Itālijas valdībai nāksies ķerties pie pilsētas glābšanas pasākumu izstrādes, pretējā gadījumā Venēcija būs skatāma tikai zem ūdens. Tādēļ tas vien, ka jums ir iespēja savām acīm redzēt šo unikālo pilsētu, nozīmē, ka jums paveicies.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *